Kucēna ienākšana ģimenē ir liels notikums, it īpaši, ja tas ir pirmais suns. Tāpēc ikvienam saimniekam ir svarīgi izzināt kucēna attīstības posmus un pamatvajadzības, lai ikdienā nepārcenstos ar sunim veltītajām aktivitātēm, tostarp, pastaigām. Pārmērīgi liela fiziskā slodze kucēnam var sagādāt milzum daudz veselības problēmas. Par to, kā plānot pastaigas atbilstoši kucēna vecumam – uzzināsi šajā rakstā.
Līdzīgi kā cilvēkam arī suņa fizioloģiskā un psiholoģiskā attīstība iedalās vairākos posmos – kucēns, jauns suns, pieaudzis suns, seniors. Atkarībā no šķirnes kucēna periods ilgts līdz 5 mēnešiem.
Kucēna skeleta struktūru veido liels daudzums mīkstu skrimšļu kaulu. Kamēr suns aug, kaulu augšanas zonas jeb plāksnes ir atvērtas. Tās sastāv no mīkstiem skrimšļaudiem un ir viegli traumējamas, kas var ietekmēt veselīga skeleta attīstību nākotnē. Kucēni ir īpaši pakļauti savainojumiem, jo viņiem trūkst koordinācijas un muskuļu spēka. Ja kaulu augšanas plāksne tiek ievainota, bojāto šūnu augšana var palēnināties vai pat pilnībā apstāties un sunim veidojas nesimetriska kaula attīstība vai deformācija. Rezultātā izmainās suņa kopējā ķermeņa stāja un gaita, kam savukārt seko nepareiza noslodze uz locītavām.
Avots: www.vcahospitals.com
Sunim sasniedzot atbilstošu vecumu, mazajām šķirnēm apmēram 6-8 mēnešus un lielajām šķirnēm apmēram 12-18 mēnešus, augšanas zonas aizveras un mīkstie skrimšlaudi pārkaulojas par cietajiem kauliem. Papildus tam, muskulatūras saitēm nepieciešams vēl aptuveni 6-12 mēneši, lai tās nostiprinātos un pasargātu suņa locītavas no pārslodzes pie dažāda veida aktivitātēm.
Pārslodzes gadījumā kucēni var sastapties arī ar saišu sastiepumiem. Bieži vien problēmu ir grūti pamanīt, tomēr, ja esat konstatējis, ka kucēns pieklibo, pārvietojas lēnāk nekā ierasts, vai pat iesmilkstas pie kustībām – nekavējoties dodies pie veterinārārsta. Savukārt kucēna nevēlēšanās doties pastaigāties (arī apgulšanās pastaigas laikā) ir signāls tam, ka to ir stipri par daudz.
Avots: www.pexel.com
Pirms uzsākat regulāras pastaigas, rekomendēju ievērot zelta likumu “5 minūtes mēnesī”. Tas nozīmē, ka 3 mēnešus vecam kucēnam ieteicams reizi dienā doties pastaigā ne ilgāk kā 15 minūtes, savukārt 4 mēnešus vecam kucēnam 20 minūtes dienā. Ievērojot ieteicamo minūšu skaitu dienā, sunim sasniedzot 6 mēnešus, pastaigā varat doties divas reizes dienā, savukārt no 9 mēnešiem līdz pat trīs reizēm dienā. Katrs suns ir individuāls un, iespējams, jūsu sunim aprēķinātais laiks ir par daudz. Ja pamanāt, ka pastaigas laikā kucēns sagurst – nekavējieties un dodieties mājup. Tāpat atgriežoties mājās, lai it kā kompensētu pastaigas laiku, nav nepieciešams ar kucēnu papildus rotaļāties. To vietā ļaujiet sunim atpūsties un atjaunoties.
Avots: www.kepuskola.lv
Izmaiņas pastaigu laikā jāveic pakāpeniski. Nav ieteicams darba dienās doties īsākās pastaigās, bet nedēļas nogalē ievērojami garākās! Kucēnam vēl nav attīstījies vajadzīgais muskuļu spēks, balanss un izturība, tāpēc ir ļoti svarīgi sabalansēt pareizu slodzi suņa pirmajos dzīves mēnešos. Pastaigas laikā visu uzmanību veltiet sunim, nevis mobilajam telefonam, jo jums ir jāveido emocionālā saikne ar suni. Atcerieties, ka kucēna urīnpūslis ir mazāks kā pieaugušam sunim, tāpēc neizslēdziet īsu došanos ārā ik pēc 2-4h, lai kucēns varētu nokārtoties.
Pirmās kucēna pastaigas ieteicams uzsākt ne ātrāk kā 3 mēnešos, izmantojot krūšu siksnu (Y-H formas) un vismaz 3-5m garu pavadu, ko rekomendējam izmantot arī suņu skolas apmācībās. Izvēloties krūšu siksnu, priekšpusē savienojumiem jāveido burtiņš “Y”, savukārt sunim uz muguras jābūt saskatāmam burtam “H”. Pareizi izvēlēta krūšu siksna ir piemērota dažādu izmēra, šķirņu un vecuma suņiem. Izvēloties krūšu siksnu, pievērsiet uzmanību kucēna labsajūtai, jo tā nekādā gadījumā nedrīkst ietekmēt un ierobežot kustību. Vispareizākais veids, kā iegādāties krūšu siksnu, ir doties uz veikalu kopā ar suni un to pielaikot. Iepazīstiniet kucēnu ar pastaigas ekipējumu un radiet pozitīvas asociācijas.
Avots: www.jettajacks.com
Suņa anatomija ir līdzīga cilvēka. Krūšu siksnas lielākais ieguvums ir tāds, ka tā neatrodas ap vienu no suņa jūtīgākajām zonām – kaklu. Preizi izvēlēta (Y-H formas) krūšu siksna aizsargā suni no potenciālajām kakla un muguras daļas traumām, samazina iespēju izrauties un aizmukt, novērš pavadas graušanu un vilkšanu, kā arī palīdz vieglāk koordinēt pastaigu.
Avots: www.freedogz.be
Savukārt regulāri izmantojot kakla siksnu, pastāv risks, ka sunim veidosies ādas apsārtumi un spalvas izkrišana. Pastaigas laikā kakla siksna veicina suņa kakla daļas sasprindzinājumu, kas ietekmē kustību visā tā ķermenī. Kakla zonā atrodas daudz svarīgu orgānu un nervu, kuru bojājumi var izraisīt nopietnas sekas suņa veselībai. Visizplatītākie ir kakla skriemeļu un muguras daļas bojājumi. Tā pat tiek veicināti perifēro nervu, galvenās artērijas, barības vada, elpceļa, vairogdziedzera un limfmezgla iekaisumi. Kakla siksnas izmantošanas rezultātā sunim rodas sāpes kakla daļā, apgrūtināta ēdienu norīšana, paaugstināts asinspiediens, izmaiņas hormonālajā līmenī u.c. Atcerieties, ka sāpes ietekmē suņa uzvedību! Tāpēc, iegūstot pilnvērtīgas zināšanas suņu skolā un nomainot ikdienas ekipējumu, jūs veicināsiet pozitīvas izmaiņas mīluļa uzvedībā.
Avots: www.pexel.com
Pirms uzsākat pastaigu, atcerieties, kucēna kājas, īpaši mazajām šķirnēm, nekustās tik ātri un veikli kā jūsējās un bieži vien, lai kucēns tiktu jums līdzi, tam nākas rikšot vai pat skriet. Ilgstoša skriešana nav dabiska suņa uzvedība. Tā pat pastaigas laikā pārmērīgi daudz ar komandām nenodarbiniet savu kucēnu, to vietā ļaujiet kucēnam ostīties un vērot apkartējos procesus, tādējādi palīdzot sunim socializēties un gūt pozitīvu pieredzi.
Pastaigai ar kucēnu ir piemērota jebkura dabiska vide, vai tā ir pilsēta, pļava, mežs. Ļaujiet kucēnam staigāt pa dažādiem segumiem. Labi neder arī dabiskie šķēršļi, kā aizaudzis zāliens vai mežā nokritis koka zars. Tas veicinās dziļo muskuļu attīstību, kuru uzdevums ir nodrošināt stāju, stabilitāti un atbalstu locītavām.
Kucēnam līdz 5 mēnešiem nav nepieciešamas papildus fiziskās aktivitātes. Īpaši izvairieties no tādām rotaļām, kā bumbiņu ķeršana gaisā vai lēkšana uz augstiem objektiem. Atcerieties, ka strauju kustību paātrinājumi un tikpat strauji kustību palēninājumi atstāj negatīvas sekas uz augošā kucēna locītavām un kauliem.
