Bieži tiek runāts par suņa ķermeņa valodu un to nozīmi, tomēr šajā rakstā vēlos parunāt par cilvēka ķermeņa valodu komunikācijā ar suni. Cik liela nozīme tai ir saskarsmē ar mūsu mīluli? Ko tā nozīmē un kā to izmantot, lai veicinātu draudzīgu komunikāciju? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes atradīsiet zemāk!
Avots: www.pexel.com
Vienalga, vai tā ir rotaļa, sasveicināšanās vai vizīte pie ārsta, suns viskomfortablāk jutīsies, ja būsiet līdzvērtīgā augumā. Rotaļas laikā izvēloties sēdus pozu, jūs atvieglosiet sunim noslodzi uz kakla, muguras un locītavu daļām. Savukārt sasveicināšanās brīdī tas samazinās vēlmi sunim lēkt, jo sejas un kakla zona būs daudz vieglāk pieejama. Iemesli, kāpēc suns vēlas piekļūt jums vēl tuvāk, mēdz būt dažādi, kā, piemēram, sejas laizīšana palīdz sunim nomierināties vai izrādīt pieķeršanos. Protams, arī jūsu sejas mīmika, tikko apēstā pīrādziņa smarža vai patīkamais balss tonis var būt par iemeslu, kāpēc suns tik ļoti cenšas piekļūt jūsu sejai. Savukārt kakla zonā atrodas vairāk sociālās informācijas, kas palīdz sunim veiksmīgāk mūs iepazīt.
Avots: www.pexel.com
Glaudot suni, veicot higiēnu (ķemmēšanu, nagu griešanu u.c.) vai velkot pastaigas ekipējumu (Y-H formas krūšu siksnu), atrodieties sāņus no suņa. Frontāla (seja pret seju) pozīcija suņu un arī citu dzīvnieku komunikācijas valodā nozīmē tiešus draudus. To vietā pareizi izvēlēta sānus pozīcija palīdzēs izvairīties ne tikai no konflikta, bet arī sekmēs veiksmīgāku darbības izpildi, piemēram, krūšu siksnas uzvilkšanu.
Tāpat nepatīkama diskomforta sajūta sunim var rasties, ja liecaties tam virsū vai pāri, piemēram, lai samīļotu vai paņemtu kādu attālāku priekšmetu. Šādā situācijā suns var atspoguļot “nomierinošos signālus” vai “distances palielinošos signālus”, tādējādi jūtoties apdraudēts mēģinās aizmukt vai aizstāvēties. Aicinu izvairīties no šīs pozīcijas arī brīdī, kad veiciet suņa apmācību.
Avots: www.pexel.com
Bieži man tiek jautāts, vai komunikācijā ar suni nepieciešams veidot acu kontaktu. Īslaicīgu acu kontaktu jūs varat uzturēt, un tas var lieliski noderēt suņa uzmanības noturēšanai, tomēr der atcerieties, ka lūrēšana jeb ilgstoša skatīšanās sunim acīs, īpaši svešam, ir “distances palielinošais signāls”, kas norāda uz potenciālajiem draudiem. Savukārt, ja paskatāmies uz šo situāciju no suņa puses, skatīšanās saimniekam acīs ir viens no saziņas veidiem un tas var nozīmēt pieķeršanos. Ilgstošs skatiens saimnieka virzienā var būt iemesls arī tam, lai manipulētu, pieprasītu un pievērstu uzmanību, kā, piemēram, lai iegūtu ēdienu no svētku galda. Lai izvairītos no ilgstoša suņa skatīšanās jūsu acīs, aicinu izmantot suņiem labi zināmos “nomierinošos signālus”. Viens no variantiem var būt, ka pagrieziet savu galvu un ķermeņa pozīciju prom no suņa, informējot, ka esošā situācija jums rada diskomfortu un vēlaties, lai suns to nekavējoties pārtrauc.
Viens no maģiskākajiem cilvēka ķermeņa žestiem saskarsmē ar suni ir “rokas signāls”. Ko tas nozīmē un kā tas izskatās? Viss ir pavisam vienkārši – pavērsiet pret suni savas rokas plaukstu un reizē novērsiet skatienu. “Rokas signāla” būtība ir nomierināt suni un pārtraukt esošo darbību, piemēram, ēdiena diedelēšanu, lēkšanu vai pat riešanu. Šis signāls vislabāk nostrādās, ja izmantosiet nelielu mirkli pirms suns ir uzsācis kādu no iepriekš minētajām darbībām. Šī signāla izmantošanu piekopjam arī suņu skolas apmācībās.
Avots: www.pexel.com
Cilvēka ķermenis ir lielisks instruments, tāpēc situācijās, kad jūsu suns no kaut kā baidās vai izrāda pastiprinātu reaktivitāti, nostājaties starp šo objektu un savu suni, tādējādi izšķirot. Stāvot ar muguru un rādot “rokas signālu”, reaktivitātes gadījumā jūs nomierināsiet savu suni, bet baiļu situācijā radīsiet lielāku drošības sajūtu.
Ja pastaigas laikā jums pretī nāk saimnieks ar suni, nedodieties taisnā virzienā tieši pretīm, to vietā veiciet nelielu līkumu, tādējādi signalizējot otram sunim, ka jūs nākat ar mieru. Līkumošana ir dabīga suņa darbība un apvienojumā ar ostīšanos, tā palīdz veiksmīgi nomierināties. Līkumošanas metodi varat izmantot arī situācijās, lai pastaigas laikā palīdzētu savam sunim mazināt stresu un uztraukumu, piemēram, no dažādiem statiskiem vai kustīgiem objektiem pilsētvidē.
Avots: www.pexel.com
Kaut suns ir sociāla būtne un tas mīl pieskārienus, mums ir jārespektē viņa izvēle un brīvība. Protams, katram sunim pieskārienu jūtīgās zonas var būt atšķirīgas, tomēr vairākumam nepatīk, ka pastiprināti pieskārās galvai, vēderam un astei. Tā pat nav ieteicams uz suņa ķermeņa gulēt vai atbalstīties, cieši apskaut vai celt augstu gaisā. Aicinu cienīt savu suni un, ja pamanāt signālus (piem., izvairīgs skatiens, žāvāšanās, balts acābols, savilkts purniņš, zobu rādīšana u.c.) ka jūsu pieskaršanās izraisa diskomfortu – nekavējoties pārstājiet. Ievērojot mērenības principu, aicinu jau agrā kucēna vecumā iepazīstināt un praktizēt jūsu pieskaršanos dažādām suņa ķermeņa daļām, kā ausīm, zobiem vai ķepām, jo tas palīdzēs situācijās, kad vajadzēs veikt higiēnu vai apmeklēt veterinārārstu.
